Valsts kontrole: Valkas novada pašvaldība finanšu grūtībās nonākusi vājas finanšu vadības dēļ
Valkas novada pašvaldības finanšu grūtības nav radušās pēkšņi, bet veidojušās vairāku gadu garumā vājas finanšu vadības un nepietiekamas iekšējās kontroles dēļ, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Pašvaldība plānojusi lielākus ieņēmumus, nekā faktiski saņēmusi, uzņēmusies saistības bez droši ticama finansējuma, nav pietiekami kontrolējusi izdevumus un parādus, kā arī nav nodrošinājusi, ka komunālo pakalpojumu tarifi sedz faktiskās izmaksas, vērtē revidenti. Rezultātā pasliktinājusies pašvaldības naudas plūsma, uzkrājušies kavēti maksājumi un pieauguši maksātspējas riski.
Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere skaidro, ka revidenti nepilnos sešos mēnešos mēģināja atrast atbildi uz jautājumu - vai Valkas novada pašvaldības finanšu grūtību cēlonis ir meklējams pieejā, kādā pašvaldība organizē siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus. Noslēdzot revīziju, secināts, kas tas ir tikai daļēji. Revīzijā konstatētais liecina, ka pamata cēlonis finanšu grūtībām ir vāja finanšu vadība un nesakārtota iekšējās kontroles sistēma.
Pašvaldība ieņēmumus plānoja lielākā apmērā, nekā tos faktiski saņēma. 2024. gadā ieņēmumu plāns netika izpildīts par 2,03 miljoniem eiro jeb 10,82%, bet 2025. gadā - par 696 000 eiro jeb 3,49%. Neskatoties uz finanšu ilgtspējas rādītāju pasliktināšanos, pašvaldība turpināja uzņemties jaunas saistības.
Valkas novada pašvaldība noraida pārmetumus par nepietiekamu budžeta kontroli
Tikmēr Valkas novada pašvaldība noraida Valsts kontroles pārmetumus par nepietiekamu budžeta kontroli. Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka finanšu problēmas saistītas ar ārējiem faktoriem, nevis pašvaldības kļūdām.
Krauklis norāda, ka gan iepriekšējās pašvaldību reformas, gan solītā, bet neizstrādātā īpašā finansēšanas modeļa trūkums ir atstājis nelabvēlīgu ietekmi uz Valkas novadu. Viņš arī min, ka kaimiņvalsts Igaunijas izdevīgākā sociālā politika un nodokļu sistēma ir piesaistījusi aptuveni 1000 Valkas iedzīvotāju, kas dzīvesvietu deklarējuši Valgā. Tādējādi viņi netiek ieskaitīti pašvaldības finanšu izlīdzināšanas aprēķinā.
Turklāt, aptuveni 500 Valkas novada iedzīvotāju strādā Igaunijā, maksājot nodokļus tur, kas papildus mazina Valkas budžeta ieņēmumus. Krauklis arī uzsver, ka pašvaldība sākotnēji netika iekļauta ES fondu Pilsētvides programmā, tāpēc bijusi spiesta ņemt kredītus infrastruktūras projektiem.
