Valsts kontrole: Pieaugošie valsts izdevumi palielina aizņemšanās vajadzību
Pagājušajā gadā valsts izdevumi pieauga gandrīz trīs reizes straujāk nekā ieņēmumi, palielinot aizņemšanās vajadzību, secināts Valsts kontroles (VK) ikgadējā revīzijas ziņojumā par 2025. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.
VK revīzijā atzīst, ka izdevumu pieaugumu būtiski ietekmē arī aizsardzības un iekšējās drošības finansējuma palielināšana.
VK norāda, ka nākamo gadu budžets būs jāveido ierobežotas fiskālās telpas apstākļos, izvērtējot iespējas finansēt jau aplēstās un vēl nekvantificētās vajadzības un vienlaikus nosakot, kuras no tām ir prioritāras, atliekamas vai finansējamas, pārskatot līdzšinējos izdevumus.
Viena no budžeta prioritātēm ir aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšana, kas aptver ne tikai militārās spējas, bet arī kritiskās infrastruktūras aizsardzību, civilo aizsardzību, kiberdrošību, energoapgādes, finanšu un veselības aprūpes sistēmu noturību un citus pasākumus. Tā kā šos pasākumus īsteno dažādas nozaru ministrijas, to plānošanai, atlasei, finansēšanai, uzskaitei un rezultātu novērtēšanai nepieciešama vienota starpnozaru pieeja.
Revīzijā VK neguva pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par Latvijas konsolidētajā 2025. gada pārskatā norādīto ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību, budžeta izpildes rezultāta vērtību 2,256 miljardu eiro apmērā un zembilances aktīvu vērtību 246,3 miljonu eiro apmērā.
Revidenti neguva pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par pārskata postenī "Pamatlīdzekļi" norādītajiem 523,1 miljonu eiro, jo pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas nav pabeigušas tām piederošo un valdījumā esošo zemju, būvju, bioloģisko aktīvu uzskaites sakārtošanu un datu precizēšanu, nav inventarizējušas visas īpašumā un valdījumā esošās zemes un būves, kā arī nav izvērtējušas vērtības samazinājumu ilgstoši uzskaitē esošajām pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās būvniecības izmaksām.
Tāpat revidentiem nav pietiekamu pierādījumu par pārskata postenī "Ilgtermiņa prasības" norādītajiem 19,7 miljoniem eiro, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) nav novērsis nepilnības nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu un nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgas izpildes lēmumu uzskaitē.
Nav gūti pierādījumi arī par pārskata postenī "Īstermiņa prasības" norādītajiem 108,6 miljoniem eiro, jo VID prasību vērtības samazinājumu aprēķināja no prasību pamatsummas, kura neatbilst MAIS virsgrāmatā uzrādītajai prasību pamatsummai. Tāpat transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) prasību atlikums 2025. gada 31. decembrī atbilst 2024. gada 31. decembrī uzskaitītajām prasībām 0,4 miljonu eiro apmērā, kuras VID 2025. gadā nav izslēdzis no prasību uzskaites.
VK norāda, ka MAIS automātiskā parādu dzēšanas funkcionalitāte ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un korektu likvidēto nodokļu maksātāju nodokļu parādu un ar tiem saistīto summu dzēšanu, tā rezultātā VID ikgadējā nodokļu pārskatā uzrādīti likvidētu nodokļu maksātāju parādi un ar tiem saistītās summas, kuras līdz pārskata gada beigām bija iespējams dzēst vai kuras sistēma bija aprēķinājusi nepamatoti.
VK revidenti nav guvuši pierādījumus arī par pārskata postenī "Saistības" norādītajiem 239,7 miljoniem eiro, jo uzkrāto saistību atzīšanas algoritms nenodrošina visu uz pārskata periodu attiecināmo saistību uzrādīšanu VID ikgadējā nodokļu pārskatā.