Trauksmes zvans Latgales tūrismā: gaisa telpas apdraudējums rada spriedzi reģionā
Pēdējā laikā pieredzētie drošības incidenti un nepārdomātā krīzes komunikācija publiskajā telpā ir radījusi nopietnas sekas Latgales tūrisma un viesmīlības nozarei.
Kā sarunā ar Skonto mediju grupu (SMG) atklāj Latgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijasko, situācija reģionā šobrīd ir vērtējama kā kritiska. Bažas un psiholoģiskās barjeras ir skārušas ne tikai ārvalstu viesus, bet arī pašmāju ceļotājus, kā rezultātā Latgales tūrisma uzņēmēji piedzīvo masveidā atceltas rezervācijas un milzīgus finansiālos zaudējumus.
Nesen veiktā uzņēmēju aptauja, kurā jau paspējuši piedalīties 157 nozares pārstāvji, iezīmē dramatisku ainu. "Šobrīd pēc faktiem un skaitļiem mēs redzam, ka cipari ir milzīgi – 85% uzņēmēju ir samazinājies vai nu apgrozījums, vai apmeklētāju skaits maija mēnesī, salīdzinot ar pagājušo gadu," uzsver Jeļena Kijasko, piebilstot, ka vairāk nekā pusei jeb 52% respondentu šis kritums ir lielāks par pusi.
Tāpat aptaujas dati rāda, ka ar rezervāciju atcelšanu saskārušies 84% uzņēmēju, turklāt daļai no tiem anulēto pieteikumu īpatsvars pārsniedz 50%.
Kā norāda asociācijā, klientu plūsmas apsīkums skar pilnīgi visas kategorijas – tiek atcelti korporatīvie braucieni, semināri un individuālās rezervācijas tādās platformās kā Booking un AirBnb. Īpaši sāpīgi nozari ietekmējis fakts, ka dažas Latvijas pašvaldības pat izdevušas oficiālus rīkojumus ar aizliegumu rīkot skolēnu ekskursijas uz Latgales reģionu.
Latgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja akcentē, ka problēma nav lokāla un neaprobežojas tikai ar viesnīcu sektoru: "Tā nav tikai tāda šaura, ļoti lokāla izmitināšanas sektora problēma. Tas kā ķēdes reakcija iet arī visiem pārējiem – skar apskates objektus, muzejus, mājražotājus un meistarklašu rīkotājus."
Zaudējumi pēc pirmā krīzes mēneša jau ir mērāmi tūkstošos – 30% aptaujāto lēš zaudējumus līdz 5000 eiro, savukārt 21% tie jau sasnieguši līdz pat 10 000 eiro. Raugoties uz vasaras sezonu, kas reģiona tūrismā ir izšķiroša rezervju uzkrāšanai ziemas periodam, prognozes ir drūmas. Vairāk nekā puse jeb 54% uzņēmēju norāda, ka rezervāciju ir jūtami mazāk nekā pērn, bet 41% ziņo, ka jaunu pieteikumu praktiski nav.
Bez tūlītēja valsts atbalsta un situācijas uzlabošanās reģionam draud masveida bankrotu vilnis, jo lielākā daļa tūrisma objektu ir mazi ģimenes uzņēmumi bez lieliem finanšu spilveniem.
Kā vienu no risinājumiem nozares glābšanai eksperti saskata mērķtiecīgu iekšējā tūrisma kampaņu un solidaritātes veicināšanu, mudinot Latvijas iedzīvotājus nepamest Latgali un doties turp brīvdienās. Tomēr Latgales tūrisma asociācijā uzskata, ka ar plikiem vārdiem un mākslīgi veidotiem reklāmas rullīšiem nebūs līdzēts.
"Pozitīvie naratīvi viennozīmīgi līdzētu, bet vēl vairāk līdzētu, ja valsts un amatpersonas parādītu to ar savu piemēru," pauž Kijasko. Asociācija savā vēstulē valdībai aicina stimulēt pieprasījumu, nosakot, ka valsts iestāžu rīkotie un apmaksātie pasākumi, semināri, apmācības un sēdes prioritāri tiktu organizētas Latgalē. Amatpersonu izvēle palikt reģionā uz vairākām dienām ar nakšņošanu vai pat doties turp privātā atpūtā ar ģimenēm būtu spēcīgs signāls sabiedrībai, ka reģions ir drošs un atvērts viesiem.
