Partnerības institūtam divi gadi: Tas sniedz drošības sajūtu, tomēr sabiedrībā vēl pastāv bažas
1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt savas attiecības, noformējot tās oficiāli pie zvērināta notāra notariāla akta formā. Šāda attiecību reģistrācija pārim nodrošina tiesisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī.
Uz 1.jūliju Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par 925 partnerību reģistrēšanu. No tām 314 ir viendzimuma partnerības un 611 dažādu dzimumu pāru partnerības.
Latvijā aizvien vairāk cilvēku izvēlas juridiski sakārtot savas attiecības, izmantojot jauno partnerības institūtu. Kā intervijā Skonto mediju grupai (SMG) norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe, šis solis nodrošina būtisku valsts aizsardzību un sociālās garantijas situācijās, kad pāris faktiski dzīvo kopā, bet nav reģistrējis laulību.
Notāru praksē regulāri nākas saskarties ar pāriem, kuru kopdzīve un saimniecība pēc būtības atbilst ģimenes modelim, taču juridiski nav sakārtota, tādējādi pakļaujot viņus dažādiem riskiem.
Partnerības reģistrācija sniedz tiesisko drošību gan abu partneru starpā, gan attiecībās ar valsti – it īpaši neparedzētos dzīves gadījumos.
“Tās ir sociālās garantijas un arī nodokļu jomā – tās attiecības tad ir regulētas identiski [laulībai],” uzsver A. Kaupe. “Piemēram partnera zaudējuma gadījumā ir tās pašas sociālās garantijas, kas laulātā zaudēšanas gadījumā,” intervijā SMG skaidro notāru padomes priekšsēdētājs.
Lai gan laulības institūts vēsturiski nodrošina daudz plašāku tiesisko regulējumu, partnerība ir lielisks instruments tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas slēgt laulību. Tas ir īpaši aktuāli pāriem, kuriem šīs ir otrās attiecības, vai kuri vienkārši nevēlas tradicionālu laulību, taču vēlas tiesisku aizsardzību.
Tajā pašā laikā A. Kaupe intervijā SMG neslēpj, ka sabiedrībā joprojām pastāv aizspriedumi un neizlēmība. Viņš darbā ar klientiem novērorjis, ka daļa pāru, tostarp viendzimuma pāri, izvēlas palikt, tā saucamajā, “pelēkajā zonā”, lai izvairītos no liekas uzmanības un sabiedrības nosodījuma.
“Tas gan ir milzīgs sarkanais signāls Latvijas sabiedrībai kopumā, arī politiķiem. Nedrīkst būt šāds negatīvisma fons, kur ir jābaidās un jākaunas, un kaut kā jāizvairās personām nodibināt savas faktiskās attiecības atbilstošajā režīmā, baidoties no vispārējā sabiedrības negatīvisma. Tur mums ir vēl augt un augt sabiedrībai pilnīgi noteikti,” secina Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.
