<p>Ļoti liela daļa finan&scaron;u krāp&scaron;anās naudu zaudēju&scaron;o iedzīvotāju par apkrāp&scaron;anu neziņo</p>

Ļoti liela daļa finanšu krāpšanās naudu zaudējušo iedzīvotāju par apkrāpšanu neziņo

Publicēts: 20.11.2026

Latvijā 37% finanšu krāpšanā naudu zaudējušo iedzīvotāju par notikušo nevienam neziņo, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

Pētījuma rezultātus piektdien Latvijas Bankā prezentēja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa, norādot, ka biežākais neziņošanas iemesls ir pārliecība, ka tas neko nemainīs. Šādu iemeslu minējuši 57% no tiem, kuri par krāpšanu nav ziņojuši. Savukārt 37% neziņojušo uzskatījuši, ka zaudējums nav bijis pietiekami liels, 16% nav zinājuši, kam par notikušo ziņot, bet 12% izjutuši kaunu.

Zeiļa uzsvēra, ka ziņošana ir būtiska arī gadījumos, kad zaudētā summa nav liela, jo tā var palīdzēt novērst līdzīgus krāpšanas gadījumus nākotnē. Turklāt, ja tiesībsargājošajām iestādēm izdodas atklāt krāpšanas shēmu, iepriekš reģistrēts ziņojums var palīdzēt identificēt cietušos.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 20% krāpšanā cietušo mēģinājuši atkārtoti sazināties ar krāpniekiem, lai atgūtu zaudēto naudu. Zeiļa brīdināja, ka šāda rīcība ir īpaši riskanta, jo krāpnieki var izmantot atkārtoto saziņu, lai cilvēku apkrāptu vēlreiz.

OECD pētījums liecina, ka 74% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā saskārušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem, bet 27% kļuvuši par cietušajiem vismaz vienā krāpšanas veidā. No cietušajiem 55% zaudējuši naudu, savukārt pārējie izpauduši krāpniekiem personas datus vai finanšu informāciju, taču finansiālus zaudējumus nav cietuši.

Visbiežāk iedzīvotāji cietuši no pirkumu krāpšanas, ar ko saskārušies 15% aptaujāto. Savukārt 8% cietuši no pikšķerēšanas, bet 6,5% kļuvuši par investīciju krāpšanas upuriem.

No krāpšanā cietušajiem 61% piedzīvojuši vienu krāpšanas veidu, 25% - divus, bet 14% - trīs vai vairāk krāpšanas veidus.

Zeiļa skaidroja, ka pētījums neapstiprina pieņēmumu, ka finanšu krāpšanas upuri pieder kādai konkrētai sabiedrības grupai. Krāpšana skar dažāda vecuma, izglītības un digitālo prasmju cilvēkus, un būtiska nozīme ir apstākļiem, kādos notiek krāpšanas mēģinājums.