LNMM dāvinājumā saņems Raimonda Staprāna gleznu
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kļūs par vienu izcilu gleznu bagātāks. Ilona Staprāne muzejam pasniegs sava vīra Raimonda Staprāna gleznu “Putns un kukainis”, kas tapusi 1974. gadā. Patlaban muzeja kolekcijā ir tikai sešas Staprāna gleznas.
“Staprāns bija mazražīgs mākslinieks – viņš varēja strādāt pie viena darba mēnešiem un gadiem ilgi, līdz ar to kolekcija, ko viņš ir atstājis, nav ļoti daudzskaitlīga. Mākslinieka radīto darbu vērtība arī cenas ziņā ir ārkārtīgi augsta un muzejs nekādi to nevarētu atļauties. Tāpēc dāvinājums mums ir īpaši nozīmīgs, lai beidzot Raimonda Staprāna kolekcija būtu plašāk pārstāvēta arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdzās Sanfrancisko Mākslas muzeja, Losandželosas Valsts mākslas muzeja, Sanhosē Mākslas muzeja, Portlendas Mākslas muzeja, Pasadīnas Mākslas muzeja, Fīneksas Mākslas muzeja, Krokera Mākslas muzeja, Santa Barbaras Mākslas muzeja, Hjūstonas Mākslas muzeja un Džona F. Kenedija Mākslas muzeja kolekcijām. Dāvinājums nozīmīgi papildina arī Latvijas trimdas mākslas darbu kopējo kolekciju,” Skonto mediju grupai pastāstīja LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Elita Ansone.
Raimonds Staprāns (1926-2026) ir viens no nozīmīgākajiem latviešu trimdas māksliniekiem, kura māksla uzplauka abstraktā ekspresionisma ziedu laikos. Lai cik abstrakti Staprāns necentās gleznot, viņu arvien vilka pie figuratīviem ainaviskiem vai kluso dabu motīviem, un pie tiem arī mākslinieks palika, ierindojoties Kalifornijas Līča piekrastes glezniecības lokā. No abstraktā ekspresionisma Staprāns iemācījās glezniecības arhitektūru. “Gleznai jāspēj stāvēt kā ēkai,” sacīja mākslinieks.
Patlaban izcilā latviešu trimdas gleznotāja daiļradi Latvijā var izbaudīt trīs dažādos formātos: izstādē, filmā un grāmatā. Līdz 17. janvārim LNMM ceturtā stāva izstāžu zālēs aplūkojama Dr. art. Elitas Ansones kurētā izstāde “Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra”, kas mudina apmeklētājus nododoties dziļās vērošanas praksei, lai sajustu mākslinieka darbu slāņus, spriegojumus, krāsu un formu attiecības. Kinoteātros nonākusi Pētera Krilova režisētā filma “Sarkanais šķūnis” (2026), kas ļauj ielūkoties ne tikai Staprāna glezniecības aizkulisēs, bet arī viņa kā dramaturga izpausmēs. Šogad izdoti Staprāna memuāri “46 epizodes ar un bez ironijas” (2026, “Aminori”), sniedzot ieskatu mākslinieka dzīvē un radošajās gaitās.
Otrā pasaules kara beigās Raimonds Staprāns (1926–2026), astoņpadsmit gadu vecumā, kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Jau 1947. gadā ģimene ieceļoja ASV un apmetās uz dzīvi Seilemā, Oregonā. 1948. gadā Vašingtonas Universitātē Sietlā Staprāns sāka studēt glezniecību un drāmu, iegūstot bakalaura grādu (1948–1952), bet mākslas maģistra darbu aizstāvēja Kalifornijas Universitātē Bērkli (1952–1954). Vēlāk par viņa mājām kļuva Sanfrancisko, kur Raimonds Staprāns veidoja savu mākslinieka un dramaturga karjeru.
Raimonds Staprāns savā mūžā sarīkojis vairāk nekā 60 personālizstādes.
Foto: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
