Arhitektūras gada balvas tendences: pārbūve, jauni vārdi nozarē un koka dominance
Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad nominēti 43 darbi, kas spilgti raksturo pašreizējo situāciju un tendences mūsu valsts arhitektūrā. Par šī gada nominantiem Latvijas Arhitektu savienības (LAS) prezidents Artūrs Lapiņš intervijā Skonto mediju grupai (SMG) dalās ar pirmajiem novērojumiem, izceļot gan ģeogrāfisko daudzveidību, gan pārliecinošu vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ilgtspējas principu ienākšanu ikdienas praksē.
Šogad pieteikto darbu vidū ir 12 teorētiskie un pētnieciskie procesi, kā arī 31 pabeigts dažāda mēroga objekts. Kā norāda A. Lapiņš, izvērtējot darbu ģeogrāfiju, redzams, ka nominētie objekti aptver visu Latvijas teritoriju, kas apliecina kvalitatīvas arhitektūras attīstību reģionos.
LAS prezidents arī neslēpj prieku, ka pieteikumos parādās salīdzinoši daudz jaunu un līdz šim mazāk dzirdētu autoru vārdu. Tas savukārt liecina par jaunas speciālistu paaudzes sekmīgu un aktīvu ienākšanu Latvijas arhitektūras vidē.
Viena no spilgtākajām šī gada iezīmēm ir lielais pārbūves projektu īpatsvars – gandrīz puse no visiem pieteiktajiem objektiem ir tieši pārbūves.
"Līdztekus jaunbūvēm ir diezgan daudz pārbūvju, kas vispār ir raksturīgi Latvijas arhitektūrai. Tas ir viens no mūsu lepnumiem – mēs mākam pārbūvēt vēsturiskās ēkas," uzsver LAS prezidents.
Šāda pieeja pilnībā atbilst arī pašreizējām Eiropas un pasaules tendencēm, kurās galvenais uzsvars tiek likts uz ilgtspēju un resursu taupību. Proti, tā vietā, lai būvētu no jauna, tiek izmantota un modernizēta jau esošā, pielāgojot to mūsdienu prasībām un vajadzībām. Šī pozitīvā tendence Latvijas Arhitektūras gada balvas skatījumā ir novērojama jau pēdējos 30 gadus.
Domājot par materiālu izvēli un ilgtspējas risinājumiem, A. Lapiņš izceļ koka materiālu popularitāti. Koka konstrukcijas arvien biežāk tiek izmantotas tieši jaunbūvēs, kā arī integrētas vēsturisko ēku pārbūves un atjaunošanas procesos, tādējādi apliecinot vietējo resursu jēgpilnu un ekoloģisku izmantošanu.
Īpašu lomu gada balvas kontekstā ieņem nomināciju kategorija "Procesi". Šeit tiek pieteikti pētījumi, kas rezultējušies grāmatās, piemēram, par Kuldīgu vai grāmata "Kultūrtelpa, kā arī izstādēs.
Pēc A. Lapiņa teiktā, šie darbi pārsniedz ierastās arhitektūras robežas, jo tajos ir spēcīga pētnieciskā un teorētiskā komponente. Kamēr gatavie objekti ir fiziski uztverami, tieši "Procesi" ir tie, kas paplašina sabiedrības skatījumu uz arhitektūru un bieži vien izskan daudz plašāk, rosinot diskusijas par telpisko vidi kopumā.
