Amatpersonas norāda uz nespēju pilnībā nosegt austrumu robežu
Pilnībā nodrošināt pretgaisa aizsardzību uz valsts austrumu robežas nav iespējams, taču Ukraina ir informēta par nepieciešamību nodot Latvijai savlaicīgi informāciju par tās palaistajiem droniem, ceturtdien aģentūrai LETA Latgalē atzina aizsardzības resora amatpersonas.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda apmeklēja Krāslavas novadu, lai tiktos ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku (ZZS) un pārrunātu situāciju saistībā ar Ukrainas izcelsmes dronu, kas šonedēļ nokrita netālu no Dobročinas ciema.
Sprūds žurnālistiem izcēla vairākas lietas kā mācību pēc šī gadījuma. Ministrs piekrita, ka nepieciešama sabiedrības apziņošanas uzlabošana, tostarp par šūnu apraidi. Tas nepieciešams, lai cilvēki justos drošībā. Viņaprāt, iespējams, sabiedrība ir jāinformē ātrāk, pat ja gaisā konstatētais objekts beigās neizrādās drons.
Vienlaikus, diezin vai pie katra mākoņa vai putnu bara lidojuma aizsardzības resors spers attiecīgus soļus, tāpēc esot nepieciešams atrast līdzsvaru. "Šeit mums būtu bijis labi, ja būtu ieslēgta šūnu apraide," piebilda ministrs.
Vaicāts, vai Ukraina nevarēja savlaicīgi brīdināt par saviem droniem Baltijas valstu tuvumā, Sprūds atbildēja, ka par to tiek domāts, jo Latvija un Ukraina ir sabiedrotie un kopumā sadarbība ir ļoti spēcīga. Vienlaikus Ukraina, veicot savas operācijas, ir piesardzīga un atturīga kopumā uz ārpusi informēt par pietiekami konfidenciālām operācijām. Šādi Ukraina rīkojas, lai nedotu iespēju pretiniekam uzzināt informāciju par tās plāniem.
Vienlaikus ministrs ir nodevis signālu kolēģiem Ukrainā, ka būtu maksimāli labi, ja šādās situācijās "mēs uzzinātu informāciju". Latvijai gan ir jārēķinās, ka Ukraina ir kara apstākļos un izdara savas izvēles, taču ministrs atkārtoja, ka abas valstis ir sabiedrotie un Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai.
Sprūds atgādināja, ka droni ir jaunā realitāte un pret tiem ir grūti cīnīties visām valstīm. "Neviena valsts nebūs pilnībā aizzīmogota un būs zināmi sarežģījumi un izaicinājumi, tostarp, ar maziem, zemu lidojošiem un vadāmību zaudējušiem droniem. Tas nebūs vienkārši," uzsvēra ministrs.
Ministrs medijiem atkārtoja jau vairākkārt pausto, ka Latvija turpina ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību, kas ietver sensorus, radarus un beidzot pretgaisa aizsardzības ieročus un elektroniskās karadarbības elementus. Detekcijas elementu ieviešanā Latvija pat ir zināma pirmrindniece, jo pirmā no NATO valstīm iegādājusies akustiskās detekcijas iekārtas. Tāpat šogad Latvija iegādāsies ap 500 pārtvērējdronu.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
