<p>VM turpinās slimnīcu tīkla organizācijas un pakalpojumu grozu pārskatī&scaron;anu</p>

VM turpinās slimnīcu tīkla organizācijas un pakalpojumu grozu pārskatīšanu

Publicēts: 17.09.2025

Veselības ministrija (VM) Valsts kontroles revīzijā konstatētās problēmas slimnīcu darbībā sola risināt ar slimnīcu tīkla un sniegto pakalpojumu groza pārskatīšanu.

Kā aģentūru LETA informēja VM, tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, lai izveidotu vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu. Tajā klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli, slimnīcās būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji, kā arī būtu "attīstīta psihiskās veselības ekosistēma", hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas un pilotprojekta secinājumus, VM plāno pārskatīt stacionāro pakalpojumu profilus, definēt prasības stacionārajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādāt slimnīcu sadarbības tīkla modeli, balstoties uz citu valstu pieredzi.

Tāpat plānota arī finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti, sola VM.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) šodien preses konferencē pauda viedokli, ka no piecu līmeņu slimnīcu modeļa ir jāpāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli. Pirmā līmeņa jeb klīniskajās universitātes slimnīcās tiktu veiktas sarežģītas manipulācijas, otrajā - reģionālajā līmenī - būtu sadarbība ar klīniskajām universitātes slimnīcām, savukārt trešajā līmenī konkrēta reģiona slimnīcām būtu jābūt specializētām, nodrošinot kādu pakalpojumu. Līdztekus tām būtu jānodrošina mazas operācijas dienas stacionārā un jāsniedz primārā aprūpe.

Viņaprāt, ģeopolitiskās situācijas dēļ mazās slimnīcas nebūtu jāslēdz. Tās varētu pārveidot par labbūtības centriem, kuros varētu veikt diagnostiku, nodrošināt dienas stacionāra, hronisku pacientu un primāro veselības aprūpi.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas.

00:00:00
/
00:00:00
00:00:00
00:00:00
Popout title
Popout description
__speed.title
Title
Whatsapp
Facebook
Instagram
Mail
Copy