Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem: šī gada deviņos mēnešos saņemti vairāk nekā 5500 zvanu
Šī gada deviņos mēnešos Bērnu aizsardzības centra Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis saņēmis jau vairāk nekā 5500 zvanu, no kuriem nedaudz vairāk nekā puse bijusi tieši no bērniem un jauniešiem.
Tēmas, par kurām bērni vēlas runāt, ir visdažādākās - no emocionālām problēmām un domstarpībām ģimenē līdz veselības sarežģījumiem un konfliktiem skolā.
Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem katru gadu saņem 7000-8000 zvanu.
Pērn saņemti 7745 zvani, šī gada 9 mēnešos - 5569 zvani. Uz Uzticības tālruni bērniem un pusaudžiem zvana gan bērni, gan pieaugušie: kā rāda statistika, 51% zvanītāju ir bērni, visbiežāk 12-15 gadu (58%) un 16-17 gadu (30%) veci.
Visvairāk saņemto zvanu ir par emocionālām problēmām (64%), par domstarpībām ģimenē (15%), par veselības sarežģījumiem (14%); retāk konsultācijas nepieciešamas jautājumos, kas skar problēmas savstarpējās attiecībās un izglītības iestādēs (3%).
Pieaugušajiem visvairāk konsultāciju sniegtas situācijās, kad vecākiem radušās problēmas ar bērniem, kuras viņi pašu spēkiem nespēj atrisināt, un apmēram tikpat daudz zvanu saņemti arī no bērniem par problēmām ar vecākiem.
Speciālistu palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad piedzīvotas attiecību problēmas, emocionāla vardarbība, grūtības saskarsmē ar bērnu, uzvedības problēmas, konfliktsituācijas vai strīdi, kā arī disciplinēšanas grūtības. Tāpat zvanītāji gribējuši runāt par vecāku savstarpējām attiecībām un attiecībām ar citiem radiniekiem.
Uzticības tālrunis 116111 līdz 14. decembrim aktualizēs arī tēmu par drošību internetā.
Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis:
Lielākā daļa zvana ir par jauniešu minētu bezspēcību. Gan Covid sekas vēl joprojām ir redzamas jauniešos, gan arī visi ģeopolitiskie jautājumi. Arī mūsu iekšējās politikas jautājumi rada milzīgu bezspēcības sajūtu, jo ietekmes procesu viņi nesaredz, kā to varētu ietekmēt.
Jautājums īstenībā - cik mūsdienu jaunieši var ietekmēt arī lietas, kas notiek viņu mājās, skolā, izglītības sistēmā. Cik daudz mēs ļaujam jauniešiem reāli darboties un reāli dzirdam arī viņu viedokļus, un pēc tiem veicam pārmaiņas.
Vēl tāda kārtīga tendence ir dusmas. Un mūsu galvenais uzdevums ir to spilgto emociju mazliet nomierināt un mācīt viņam šīs emocijas kontrolēt.
Foto: Bērnu aizsardzības centrs
