<p>Gandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; dro&scaron;ības spilvens ir tikai piektdaļai iedzīvotāju</p>

Gandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai iedzīvotāju

Publicēts: 26.09.2025

Teju pusei – 46 % –  iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā. 

Vērojamas arī pozitīvas tendences: jau piektā daļa cilvēku krāj pensiju 3. līmenī. 

Taču citos ilgtermiņa uzkrājumu vai investīciju risinājumos līdzekļus iegulda vien aptuveni desmitā daļa.

Analizējot to cilvēku daļu, kuri neveido nekādus uzkrājumus, un tie ir 46 % no visiem, secināms, ka pamatā tie ir nelielu ienākumu saņēmēji – 61 % cilvēku ikmēneša ienākumi ir līdz 700 eiro, bet 28 % cilvēku ikmēneša ienākumi ir no 700 līdz 1500 eiro.

Swedbank pārstāvis Jānis Krops: 
Ir jau tie objektīvie iemesli, kāpēc tas tā notiek, kas lielā mērā saistīts ar to, cik lieli ienākumi cilvēkiem ir.

Loģiski, ja nav drošības spilvens, tad nav iespējams runāt par kaut kādām investīcijām, ieguldījumiem savos pensiju uzkrājumos, bērnos, kādos citos finanšu instrumentos un lielā mērā tas, protams, ir saistītas ar ienākumiem.

Šajā gadījumā Latgalē ir par 1%, bet tomēr nedaudz labāk nekā Kurzemē vai Zemgalē. Līdz ar to, ja mēs skatāmies, protams, tie aktīvākie krājēji vienmēr ir bijuši Rīgā, Vidzemē, jo tā ekonomikā aktivitāte ir bijusi augstāka. Rīgas gadījumā arī iedzīvotāju koncentrācija ir augstāka, bet tad seko Latgale, Sēlija ar 18% uzkrājumu un Zemgale, Kurzeme ar 17%.

 

Swedbank pārstāvis Jānis Krops

00:40
Title
Whatsapp
Facebook
Instagram
Mail
Copy
00:00:00
/
00:00:00
00:00:00
00:00:00
Popout title
Popout description
__speed.title
Title
Whatsapp
Facebook
Instagram
Mail
Copy