Partiju programmās daudz solījumu bez skaidra finansiālā seguma
15. Saeimas vēlēšanām iesniegtajās partiju priekšvēlēšanu programmās vairākās jomās izteikti finansiāli ietilpīgi solījumi, kuru īstenošanai ne vienmēr norādīts skaidrs izmaksu aprēķins un finansējuma avots, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kurās partiju kampaņas lielā mērā ietekmēja tobrīd Krievijas sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā, šogad finansiālu ietilpīgu solījumu kļuvis vairāk, liecina aģentūras LETA veiktā programmu analīze.
Partiju programmās ir atrodami vairāki solījumi bez skaidra finansiālā seguma, kas paredz būtisku jaunu izdevumu pieaugumu vai nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet partijas nav norādījušas, kur gūt ieņēmumus šo ieceru īstenošanai vai kā kompensēt potenciālu budžeta ieņēmumu samazinājumu.
2026. gada programmās redzamāki ir solījumi pārbūvēt dažādas politikas jomas - veselības aprūpi, aizsardzību, zinātni, nodokļus, pensijas, pabalstus, mājokļu politiku un pašvaldību finanses.
Finanšu ministrija prognozē, ka 2026. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pieaugs līdz 3,3% no IKP, bet aizsardzības finansējums pēc NATO definīcijas sasniegs 4,9% no IKP. Līdz ar to vairāku partiju solījumi par aizsardzības finansējumu 5% apmērā sakrīt ar jau īstenoto valsts politiku, bet līdztekus partijas izsaka arī solījumus par vietējās militārās industrijas atbalstu, patvertņu būvēšanu un iekšējās drošības stiprināšanu.
Kopumā salīdzinājumā ar 2022. gadu šogad partiju programmās biežāk parādās solījumi, kas paredz pastāvīgas budžeta saistības - lielāki pabalsti un pensijas, zemākas nodokļu likmes, veselības un zinātnes finansējuma piesaiste IKP rādītājiem, infrastruktūras projekti, mājokļu programmas un pašvaldību finanšu pārdale.
