NATO samitā sabiedrotie atkārtoti apliecina 5. panta nozīmi

NATO dalībvalstu līderi samitā Ankarā apstiprinājuši kolektīvās aizsardzības jeb Ziemeļatlantijas līguma 5. panta nozīmi un vienojušies turpināt militāro atbalstu Ukrainai šogad un nākamgad vismaz 140 miljardu ASV dolāru apmērā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Kā norādījusi ārlietu ministre Baiba Braže (JV), sabiedrotie samitā vienojušies arī paātrināt NATO militāro spēju attīstību, balstoties Ukrainas kara pieredzē, jaunajās tehnoloģijās un aizsardzības industrijas stiprināšanā.

Braže uzsvēra, ka Ukrainas karš parāda būtiskas pārmaiņas mūsdienu karadarbībā, tādēļ NATO spēju attīstībā īpaša uzmanība jāpievērš dronu un pretdronu risinājumiem, pretgaisa aizsardzībai un tehnoloģiskajam pārākumam. Latvija samitā akcentējusi arī tālas darbības ieroču, hibrīddraudu un Krievijas ēnu flotes radīto risku nozīmi Baltijas reģiona drošībā.

Samita dalībnieki vienprātīgi raksturojuši Krieviju kā ilgtermiņa apdraudējumu eiroatlantiskās telpas drošībai. Braže norādījusi, ka sabotāža, kiberuzbrukumi, dezinformācija un migrācijas instrumentalizācija ir daļa no Krievijas īstenotajiem hibrīddraudiem, kuru novēršanai nepieciešama cieša sabiedroto sadarbība.

Ankarā uzmanība pievērsta arī transatlantiskās aizsardzības industrijas attīstībai. NATO Aizsardzības industrijas forumā paziņots par jauniem kopīgiem spēju iepirkumiem un daudznacionāliem sadarbības projektiem. Latviju forumā pārstāvēja telekomunikāciju uzņēmums LMT, bezpilota tehnoloģiju uzņēmums "Ammunity" un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija.

Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija