Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par IZM plānotajām izmaiņām skolēnu vērtēšanā

Jaunā mācību gada priekšvakarā koalīcijas partneriem ir atšķirīgi viedokļi par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem grozījumiem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos, kas no nākamā mācību gada paredz būtiski mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumus.

IZM sagatavotā grozījumu projekta anotācijā paredzēts no pamatizglītības standarta izslēgt prasību par minimālo centralizētā eksāmena kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu valsts pārbaudes darbā un pamatizglītības apliecību.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) komisijas sēdē gan pauda atšķirīgu nostāju no pašlaik anotācijā ierakstītā risinājuma. Politiķe norādīja, ka viņas pozīcija ir saglabāt minimālo slieksni latviešu valodas un matemātikas eksāmenos, bet dabaszinības eksāmenā to atcelt. Tas pamatots ar to, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatprasmes, savukārt dabaszinību rezultātu varētu izmantot, vērtējot skolēnu uzņemšanu konkrētās izglītības programmās atbilstoši to saturam.

Indriksone uzsvēra, ka šāds risinājums vēl būs deputātu lemšanai. Centralizētie eksāmeni 9. klases noslēgumā arī turpmāk būtu obligāti, bet jautājums ir, vai būs nepieciešams konkrēts minimālais rezultāts, lai saņemtu pamatizglītības apliecību.

Indriksone savu nostāju pamatoja arī ar aizvadītās eksāmenu sesijas rezultātiem. 2025./2026. mācību gadā vismaz vienu 9. klases centralizēto eksāmenu nenokārtoja 818 skolēni, kuri tādēļ palika atkārtoti mācīties 9. klasē.