Kazāks: Patlaban nevajadzētu pārspīlēt ar fiskālajiem atbalsta instrumentiem
Patlaban nevajadzētu pārspīlēt ar fiskālajiem atbalsta instrumentiem, lai neizraisītu visaptverošu inflācijas lēcienu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Nepieciešams īstenot mērķētu fiskālo atbalstu, lai izvairītos no negausības inflācijas un cenu kāpums no enerģētikas sektora nepārveļas uz citiem sektoriem," teica Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka patlaban konflikts Tuvajos Austrumos atstājis ietekmi tikai uz enerģētikas sektoru, lai gan, konfliktam ieilgstot, būs traucēta arī minerālmēslu piegāde, kas var izraisīt pārtikas krīzi, hēlija piegāde, kas ietekmēs mikročipu ražošanu. Vienlaikus Kazāks vērsa uzmanību, ka 2022. gadā augsne straujākam inflācijas kāpumam bija daudz labvēlīgāka nekā 2026. gadā.
"Tagad fiskālais atbalsts, visticamāk, būs krietni zemāks nekā pirms četriem gadiem, mehānismi ir labvēlīgāki, lai inflācija nekļūtu pārāk augsta. Vienlaikus uzmanīgi jāseko līdzi, cik bieži uzņēmumi maina cenas. Tās jāuzmana, lai inflācija no enerģētikas nepārveļas uz citiem sektoriem," teica Kazāks.
Viņš atzina, ka patlaban īstermiņā paredzams inflācijas kāpums un zemāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums energoizmaksu un plašāku globālo preču piegādes ķēžu traucējumu dēļ. Tomēr gaidas par šoka ilgumu ietekmē inflācijas otrās kārtas efektu uz cenām, algām un peļņu. Nav izslēgti fizisko piegāžu pārtraukumi un ilgstoši infrastruktūras bojājumi.
Kazāks skaidroja, ka smagāka konflikta gaita nozīmēs būtiski augstāku inflāciju eirozonā. Patlaban iespējamā bāzes scenārijā, kad konflikts beidzas diezgan ātri, naftas un gāzes cenas savu maksimumu sasniegtu 2026. gada otrajā ceturksnī, bet pēc tam salīdzinoši strauji samazinātos nākamajos ceturkšņos.
