Kampaņā kliedēs probācijas klientu stereotipus un vērsīs uzmanību taisnīguma atjaunošanai
Lai mazinātu sabiedrībā valdošos stereotipus un skaidrotu alternatīvas konfliktu risināšanas iespējas, Tieslietu ministrija kopā ar Valsts probācijas dienestu (VPD) atklāj kampaņu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”.
Dienesta vadītājs Imants Jurevičius intervijā Skonto mediju grupai (SMG) uzsver, ka taisnīguma atjaunošana sniedz ilgtermiņa ieguvumus visai sabiedrībai, taču dalībai izlīgumā no abām pusēm nepieciešama liela drosme.
Jaunākie sabiedriskās domas aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pret bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem joprojām izturas piesardzīgi — pozitīvi tos vērtē vien 19% respondentu, bet vairāk nekā puse (53%) uzskata, ka šī sabiedrības grupa saskaras ar nosodījumu. Tāpat sabiedrībā joprojām domā, ka taisnīgumu pēc nozieguma var panākt tikai ar sodu, un vien 7% aptaujāto saskata izlīgumu kā galveno rīku atkārtotu pārkāpumu novēršanai.
Klasiskais noziedzīga nodarījuma risināšanas ceļš ierasti ved caur policiju, prokuratūru, tiesu un sodu. Tomēr VPD vadītājs Imants Jurevičius norāda, ka pastāv arī cita, sabiedrībai efektīvāka pieeja — taisnīguma atjaunošana, kuras pamatā ir cietušā vajadzību sadzirdēšana un reālas atbildības uzņemšanās.
"Taisnīguma atjaunošanas praksi Latvijā īstenojam jau 20 gadus, un šajā laikā esam aizvadījuši ap 20 000 izlīguma procesu. Klasiskajā izlīgumā tiek iesaistītas visas puses - cietušais, likumpārkāpējs un apkārtējā sabiedrība, kurus notikušais ietekmējis. Cietušajam tas palīdz atgūt drošības sajūtu un kontroli par savu dzīvi, savukārt pārkāpējam tā ir iespēja pēc būtības uzņemties atbildību par padarīto," skaidro I. Jurevičius.
Lielākoties izlīguma procesi tiek piemēroti mantiska rakstura noziegumos, taču praksē ir piemēri, kad izlīgumu izmanto arī smagos un vardarbīgos noziegumos. Pēc I. Jurevičius teiktā, izlīgums nav formalitāte — tas ir emocionāli smags un laikietilpīgs process, kam ne visi uzreiz ir gatavi.
"Izlīgums ir rīks drosmīgiem cilvēkiem — tiem, kuri negrib “raudāt spilvenā”, bet vēlas saprast notikušā iemeslus, otras puses motivāciju un atjaunot savu dzīves kvalitāti. Svarīgi uzsvērt, ka šis ir pilnīgi brīvprātīgs process, kurā drosme un griba ir vajadzīga kā cietušajam, tā arī pašam likumpārkāpējam," uzsver dienesta vadītājs.
Izlīguma procesu var ierosināt jebkura no iesaistītajām pusēm — cietušais, likumpārkāpējs, kā arī procesa virzītāji. Lai uzsāktu procesu, ir jāvēršas Valsts probācijas dienestā ar iesniegumu.
