Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis līdz 21,8%

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā pieauga par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Tajā pašā laikā Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 19,5% no IKP 2024. gadā līdz 20,8% no IKP 2025. gadā, bet Lietuvā 2025. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2024. gada rādītājiem ir samazinājies par 1,1 procentpunktu un veidoja 23,6% no IKP.

Sauka atzina, ka Latvijā ēnu ekonomikas samazināšanās tendence, kas bija novērota kopš 2022. gada, pērn ir apstājusies. Vienlaikus Sauka uzsvēra, ka starp Baltijas valstīm vairs nav statistiski nozīmīgu atšķirību ēnu ekonomikas apmēros.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2025. gadā bija "aplokšņu algas", kas Latvijā veido 47,1% no kopējās ēnu ekonomikas.

Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bija būvniecībā - 29,5%, kas ir samazinājums par 4,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2024. gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 24,5%, kamēr 2024. gadā šis rādītājs bija 26,2%, pakalpojumu sektorā - 22,3% (2024. gadā - 23,6%), ražošanā - 19,2% (2024. gadā - 17,3%), bet vairumtirdzniecībā - 15,6% apmērā salīdzinājumā ar 13% 2024. gadā.