Ekonomisti: Dalību pensiju trešajā līmenī būtu jāpadara pieejamāku plašākai sabiedrības daļai

Ja mērķis ir palielināt kopējos ilgtermiņa uzkrājumus ekonomikā, politikas uzsvaram, būtu jābūt gan uz nodokļu atvieglojumu apmēru, gan uz mehānismiem, kas veicina uzkrāšanas sākšanu un padara dalību pensiju trešajā līmenī pieejamāku plašākai sabiedrības daļai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Ludmila Fadejeva.

Dalība privātajos pensiju fondos jeb pensiju sistēmas trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi, informē ekonomisti. 2023. gadā iemaksas šajos instrumentos veica aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2010. gadā.

Ekonomisti izpētījuši, ka lielākais dalībnieku skaita kāpums pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bija vērojams no 2013. līdz 2018. gadam, tas ir, pirms 2018. gadā īstenotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas, ar kuru tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas ierobežoja iespējas saņemt IIN atmaksu par veiktajām iemaksām ilgtermiņa uzkrājumos un tādējādi mazināja šo instrumentu pievilcību,

Proti, kopš 2018. gada gada iemaksu limits nodokļa atmaksas saņemšanai - 10% no bruto algas - tika attiecināts kopā uz pensiju trešo līmeni un dzīvības apdrošināšanu (iepriekš - atsevišķi), tika noteikts kopējais gada griestu apmērs iemaksu summai, par kuru iespējams saņemt IIN atmaksu, - 4000 eiro, kā arī dzīvības apdrošināšanas minimālais līguma termiņš tika pagarināts no pieciem līdz 10 gadiem.

Savukārt jau 2017. gadā tika ierobežota iespēja izmantot sistēmu īstermiņa nodokļu optimizācijai pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas. Ekonomisti norāda, ka līdz tam cilvēki, kuri bija sasnieguši šo vecumu, varēja veikt iemaksas gada beigās, saņemt IIN atmaksu un drīz pēc tam izņemt uzkrāto kapitālu. Reforma šo iespēju būtiski sašaurināja.

Reformas rezultātā nostabilizējies ilgtermiņa brīvprātīgo uzkrājumu dalībnieku skaits iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem grupā un turpinājis palielināties dalībnieku ar vidējiem un zemiem ienākumiem skaits. Ekonomistu vērtējumā tas liecina, ka sistēma kļūst plašāka un mazāk koncentrēta turīgāko iedzīvotāju vidū. To rāda arī jauno dalībnieku pievienošanās - pēc 2018. gada reformas jauno dalībnieku skaits augstāko ienākumu grupās strauji samazinājās, savukārt zemākajās ienākumu grupās tik izteikts kritums nebija novērojams. Rezultātā samazinājās atšķirības dalībnieku skaitā pa ienākumu grupām.

Dalībnieku skaita pieaugums nav vienmērīgs arī pēc vecuma grupām, informē ekonomisti. Visstraujākais dalībnieku skaita kāpums, it īpaši pirms 2018. gada reformas, bija vecuma grupās no 45 līdz 64 gadiem. Ekonomistu vērtējumā tas ir loģiski - tuvojoties pensijas vecumam, motivācija uzkrāt kļūst spēcīgāka.