Baltijas valstis vienojušās par "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu

Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam, šodien pavēstīja premjers Andris Kulbergs (AS).

Ministru prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par "Rail Baltica" projekta turpināšanu.

"Projekta termiņš, kas bija noteikts 2030. gadā, nav reālistisks, un visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par 2034. gada termiņu pirmajai fāzei," uzsvēra Kulbergs.

Viņš norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad Baltijas valstis oficiāli atzīst, ka 2030. gads vairs nav īstenojams. Viņš skaidroja, ka tas ir elementārs aprēķins, jo būvniecības kapacitāte patlaban nav pieejama, tostarp materiāli, tehnika, darbinieki. "Ja uzspiedīsim termiņu, cena ļoti ātri kāps augšā," uzsvēra premjers.

Pēc Kulberga teiktā, galvenie elementi, kas ir ietverti šajā paziņojumā, ir kopīga vienošanās par pirmās fāzes tālāko procesu, kā arī kopīga nostāja par to, kad un kā šis projekts ir jārealizē.

"Briselē Baltijas valstis uzsvērs, ka nākamajā finansēšanas aploksnē uz trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro finansējumam no Eiropas, lai šo projektu šā brīža situācijā vispār varētu realizēt," teica Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo ar nacionālo budžetu, kad Baltijas valstis būtisku finansējumu novirza Eiropas ārējās robežas stiprināšanai, projektu nav iespējams finansēt.