Ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pārāk bieži maina aprūpētājus

Latvijā joprojām saglabājas augsts gadījumu skaits, kad ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiek mainīti aprūpētāji, aģentūru LETA informēja Bērnu aizsardzības centra (BAC) pārstāve Simona Saule.

BAC pie šāda secinājuma nonācis tematiskajā pārskatā par aprūpētāja maiņas ietekmi uz ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz pēdējos gados īstenotajiem uzlabojumiem ārpusģimenes aprūpes jomā, aprūpētāja maiņa joprojām ir viens no būtiskiem izaicinājumiem bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.

Ārpusģimenes aprūpētājs 2024. gadā mainīts 373 bērniem jeb 6,98% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tas ir augstākais īpatsvars pēdējo trīs gadu laikā. 2022. gadā aprūpētājs mainīts 385 bērniem jeb 6,64%, bet 2023. gadā - 338 bērniem jeb 6,39%.

Centrs kā satraucošu tendenci izceļ bērnu pārvietošanu no ģimeniskas vides uz aprūpes iestādēm. No 91 bērna, kurš 2024. gadā mainīja ārpusģimenes aprūpētāju uz aprūpes iestādi, 77 bērni iepriekš atradās ģimeniskā vidē - 38 bērni pārvietoti no audžuģimenēm, bet 39 bērni - no aizbildņu ģimenēm.

Visbiežāk 2024. gadā bērniem nomainīts aizbildnis vai audžuģimene, nemainot pašu aprūpes formu. Cits aizbildnis noteikts 64 bērniem, bet cita audžuģimene - 56 bērniem. No aizbildņa ģimenes uz audžuģimeni pārvietoti 37 bērni, no aizbildņa ģimenes uz aprūpes iestādi - 39 bērni, bet no audžuģimenes uz aprūpes iestādi - 38 bērni.

Pārskatā secināts, ka atkārtota bērna šķiršana no bioloģiskās ģimenes un vairākkārtēja aprūpētāja maiņa bērnam var radīt būtisku emocionālu traumu. Tā var ietekmēt bērna attīstību, veselību un spēju veidot attiecības arī ilgtermiņā.

Pašvaldību sniegtajās atbildēs visbiežāk kā aprūpētāja maiņas iemesls minēta aprūpētāja atteikšanās no bērna vai nespēja tikt galā ar bērna uzvedību - šis iemesls minēts 32 reizes jeb 21% gadījumu.

Savukārt vardarbība pret bērnu kā iemesls aprūpētāja maiņai minēta 24 reizes jeb 16% gadījumu, savukārt aizbildņa vai radinieka atrašana un aprūpes nodrošināšana ģimeniskā vidē - 13% gadījumu.

Pārskatā uzsvērts, ka bērna uzvedības problēmas var būt iepriekš piedzīvotas traumatizācijas sekas. Tāpēc aprūpētāja maiņa nedrīkst kļūt par veidu, kā bērna uzvedības problēmas vienkārši pārvietot no viena aprūpētāja pie cita.

Vienlaikus centrā uzsver, ka bērnam traumējoša var būt ne tikai aprūpētāja maiņa, bet arī ilgstoša atrašanās viņa vajadzībām neatbilstošos aprūpes apstākļos.