Aicina Venēcijas biennāles organizatorus pārskatīt lēmumu par Krievijas dalību

Eiropas valstu kultūras un ārlietu jomas ministri kopīgā paziņojumā aicina 61. Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles rīkotājus pārskatīt Krievijas dalību, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM).

Iniciatīvu, ko sāka Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce (P), dažu dienu laikā atbalstījuši 22 valstu ministri - Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas.

Ministri norāda, ka Krievijas turpinātais karš pret Ukrainu ir nodarījis plašus postījumus Ukrainas kultūras dzīvei un mantojumam - ir iznīcinātas muzeju ēkas, vēsturiskie objekti, pieminekļi un citas kultūras institūcijas. Tāpat tiek atgādināts, ka Krievijai joprojām piemērotas Eiropas Savienības un starptautiskās sankcijas, tostarp kultūras jomā, par starptautisko tiesību pārkāpšanu un Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu. "Šādos apstākļos Krievijai piešķirt prestižu starptautisku kultūras platformu ir ļoti satraucošs signāls," norāda vēstules sagatavotāji.

Vēstulē citēta arī mākslinieku un kuratoru pozīcija, kuri pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā atteicās no dalības Krievijas paviljonā. "Mākslai nav vietas, kad civiliedzīvotāji mirst raķešu apšaudēs, kad Ukrainas iedzīvotāji slēpjas patvertnēs un kad protestētāji pret Krieviju tiek apklusināti," toreiz norādīja Krievijā dzimušais mākslinieks Kirils Savčenkovs, kurš kopā ar Aleksandru Suharevu un lietuviešu kuratoru Raimundu Malašausku atsauca savu dalību paviljonā.

Šo iemeslu dēļ vēstuli parakstījušie ministri uzskata, ka Krievijas dalība Venēcijas biennālē pašreizējos apstākļos nav pieņemama, un aicina biennāles vadību pārskatīt pieņemto lēmumu. Ministri uzsver, ka starptautiskās kultūras platformas nedrīkst izmantot militāras agresijas leģitimizēšanai un starptautisko sankciju sistēmas graušanai.