Pusaudžu vērtējums par skolu septiņos gados pasliktinājies vairāk nekā par citām dzīves jomām
Pusaudžu vērtējums par skolu no 2017. līdz 2024. gadam pasliktinājies vairāk nekā vērtējums par citām analizētajām bērnu labbūtības jomām, liecina Latvijas Bērnu labklājības tīkla sagatavotais pētījums "Latvijas Bērnu labbūtības barometrs 2025".
Pusaudžu apmierinātības ar skolu indekss septiņos gados samazinājies no septiņiem līdz 6,4 punktiem. Pētījuma autori secina, ka bērnu pieredze skolā pasliktinājusies izteiktāk nekā viņu vērtējums par ģimenes un draugu atbalstu, veselību, materiālo situāciju un dzīves vidi.
Analizējot dažādu faktoru saistību ar bērnu kopējo apmierinātību ar dzīvi, vislielākā nozīme konstatēta tieši apmierinātībai ar skolu, kam seko bērna vērtējums par savu veselību.
No 20% līdz 25% pieaudzis to pusaudžu īpatsvars, kuri skolā bieži vai vienmēr jūtas noguruši un pārslogoti. Savukārt pārmērīgu mājasdarbu slodzi izjūtošo īpatsvars palielinājies no 37% līdz 54%.
Tāpat samazinājies to pusaudžu īpatsvars, kuriem patīk iet uz skolu, kā arī to bērnu īpatsvars, kuri uzskata, ka skolotāji viņus uzklausa un ciena. 2024. gadā 41% pusaudžu nezināja, pie kā skolā meklēt atbalstu.
Pieaugusi arī mobinga pieredze un to bērnu īpatsvars, kuri norāda uz sliktām attiecībām ar klasesbiedriem. Vienlaikus vairāk bērnu nekā 2017. gadā atzinuši, ka viņiem skolā ir pietiekami daudz laika paēst un iespēja starpbrīžos izkustēties.
Vecāku aptaujā kā izplatītākā izglītības sistēmas problēma minēts skolotāju trūkums, uz ko norādījuši 40% ģimeņu. Nepietiekami augstu izglītības kvalitāti atzīmējuši 27%, kvalitatīvu mācību materiālu trūkumu - 22%, bet emocionāli vai fiziski nedrošu vidi skolā apstiprina 20% aptaujāto.
