Pētījums: 30% Latvijas mūzikas kvotas gadījumā daļa radio klausītāju izvēlētos citus satura avotus
Ja radio programmās tiktu noteikta obligāta prasība nodrošināt vismaz 30% Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru, 23% komercradio klausītāju norāda, ka pārtrauktu klausīties konkrēto radio saturu vai izvēlētos saturu citur, liecina pētījumu kompānijas Fifty5Blue veiktais pētījums.
Pētījumā noskaidrots, ka 69% radio klausītāju uzskata – Latvijā radītā mūzika jau pašlaik radio ēterā ir pārstāvēta pietiekamā apjomā. Obligātas 30% Latvijā radītas mūzikas kvotas ieviešanu atbalsta 26% aptaujāto, bet 49% to neatbalsta.
Daļa klausītāju varētu izvēlēties digitālos pakalpojumus
Pētījumā respondentiem tika jautāts par iespējamo rīcību gadījumā, ja radio programmās tiktu ieviesta 30% Latvijā radītas mūzikas kvota. 23% komercradio klausītāju norādīja, ka šādā gadījumā pārtrauktu klausīties radio saturu vai izvēlētos saturu citur. Pētījuma veicēji šo īpatsvaru lēš aptuveni 209 800 cilvēku apmērā.
No respondentiem, kuri norādīja, ka izvēlētos citus satura avotus, 54% minēja YouTube, 44% – mūzikas straumēšanas platformas, bet 36% – interneta radio.
Mūzika ir viens no būtiskākajiem iemesliem radio klausīšanai
Aptaujas dati liecina, ka mūzika ir nozīmīgs faktors, kādēļ cilvēki izvēlas klausīties radio. 47% radio klausītāju atskaņoto mūziku minēja kā vienu no galvenajiem radio klausīšanās iemesliem.
Savukārt 40% kā būtisku iemeslu minēja informāciju, ziņas un raidījumus, bet 30% – noskaņojumu un ikdienas rutīnas mazināšanu.
Līdz ar to iespējamās izmaiņas mūzikas proporcijā varētu ietekmēt ne tikai radiostaciju programmu veidošanu, bet arī daļas klausītāju paradumus.
Raidorganizācijas aicina izvērtēt kvotas ietekmi
Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) uzskata, ka pētījuma dati diskusijā par mūzikas kvotām aktualizē jautājumu par klausītāju iespējamo reakciju uz regulējuma ieviešanu.
LRA norāda, ka ar likumu iespējams noteikt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio programmās, taču nav iespējams noteikt, vai klausītājs arī turpmāk izvēlēsies klausīties konkrēto radiostaciju.
“Ar likumu var noteikt mūzikas īpatsvaru radio, bet nevar noteikt, ka klausītājs paliks. Pirms šāda regulējuma pieņemšanas valstij ir jāizvērtē arī tā iespējamās sekas,” norāda asociācija.
LRA ieskatā īpaši būtiski esot izvērtēt regulējuma iespējamo ietekmi uz dažādiem radio formātiem, komerciālo mediju ekonomisko dzīvotspēju un Latvijas informatīvo telpu.
Asociācija uzsver, ka komercradio ieņēmumi ir cieši saistīti ar auditorijas lielumu. Samazinoties klausītāju skaitam un reklāmas ieņēmumiem, varētu samazināties arī finanšu resursi, kas tiek izmantoti raidījumu veidošanai, ziņām, tehnoloģijām un apraides infrastruktūrai.
LRA arī norāda, ka auditorijas samazināšanās varētu ietekmēt radio iespējas maksāt autoratlīdzības mūzikas autoriem un izpildītājiem. Tādēļ, pēc asociācijas paustā, lielāks Latvijā radītas mūzikas īpatsvars radio programmās pats par sevi negarantē lielākus kopējos ieņēmumus Latvijas mūzikas nozarei.
Diskusija par Latvijas mūzikas kvotām turpinās
LRA uzskata, ka pirms 30% obligātās Latvijā radītas mūzikas kvotas tālākas virzības būtu nepieciešams izvērtēt tās ekonomisko ietekmi, iespējamo ietekmi uz radio auditoriju un alternatīvus veidus Latvijas mūzikas atbalstam.
Asociācija uzsver, ka Latvijas mūzikas nozares un Latvijas radio intereses neesot jāuztver kā pretējas.
“Risinājumam jāstiprina gan Latvijas mūzika, gan Latvijas radiostacijas, nevis viena nozare uz otras rēķina. Tādēļ jautājums par obligātas Latvijā radītas mūzikas kvotas ietekmi ietver gan Latvijas mūzikas atbalsta, gan mediju auditorijas, ekonomiskās dzīvotspējas un klausīšanās paradumu aspektus,” norāda LRA.
