Dzīvnieku aizsardzības jautājumā uzsver nepieciešamību vairāk strādāt pie cilvēku attieksmes maiņas

Tiesiskais regulējums dzīvnieku aizsardzības jomā kopumā ir pilnveidots, un vairāk būtu jāstrādā pie cilvēku attieksmes maiņas, izskanēja viedokļu ringā "Lielākie klupšanas akmeņi: tiesiskā regulējuma piemērošana dzīvnieku aizsardzības jomā".

Vairāk nekā 50% cilvēku uzskata, ka sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir pārāk maigi, liecina diskusijā piesauktie kompānijas "Miltton Latvia" un pētījumu centra "Norstat" aptaujas dati.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka vardarbības pret dzīvnieku gadījumā ir jārīkojas.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) un Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs atzina, ka praksē sodīšanai un tiesāšanai vēl ir jāattīstās un galvenokārt jāmainās cilvēku attieksmei. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi, lai cilvēki ziņo policijai, ja redz dzīvnieku labturības pārkāpumus, un neuzskata to par pašsaprotamu lietu.

“Aicinu runāt par to, ja ir tādi gadījumi. Līdzīgi kā mēs runājam par vardarbību skolās vai citās iestādēs, arī par dzīvniekiem. Un neklusēt, ja mēs zinām konkrētus faktus. Runāt par to skaidri, skaļi, atklāti, lai mēs nepaslēptu to problēmu zem akmens. Ir tādi kriminālprocesi, kad jāsaka atklāti, man kā cilvēkam ceļas mati stāvus, un es nespēju izprast tā cilvēka domāšanas veidu vai attieksmi. Šī cietsirdība ir nu visaugstākajā līmenī. Tas man rada bieži jautājumus, kāpēc viņš tā rīkojas. Dažkārt tie gadījumi ir ļoti, ļoti ciniski,” Skonto mediju grupai pastāstīja Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs.

Ziņošana ir svarīga, lai esošā tiesu sistēma varētu pildīt savas funkcijas, pauda Bičušs. "Sabiedrība, visdrīzāk, gribētu daudz bargākus sodus. (..) Brīvības atņemšana, ar ko personu var sodīt tādos sevišķi cietsirdīgos gadījumos pret dzīvnieku, ir ļoti ilgstoša, manuprāt, it sevišķi, salīdzinot ar citiem noziegumiem. Jautājums, vai mēs izpildām šo sodu politiku, kāda ir prasīta, un kā iestādes kontrolē soda izpildi, (..) lai persona nevarētu pa kluso turēt atkal dzīvniekus," pauda virsprokurors.

Tomēr situācija uzlabojas, pateicoties sabiedrības iesaistei. Prokuratūras pārstāvim esot liels prieks, ka cilvēki neklusē par pārkāpumiem pret dzīvniekiem. "Ja līdz šim [par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem] vēsturiski bija 20-30 krimināllietas gadā, tad šobrīd, pateicoties sabiedrības iniciatīvai, dzīvnieku biedrībām, ir vairāk nekā 50 gadā. Vai mēs esam palikuši cietsirdīgāki? Nē, mēs esam palikuši redzīgāki," sacīja Bičušs.