Aptauja: Visaugstākais stresa līmenis Latvijā tieši jauniešu vidū – 77%

Maijs ir eksāmenu laiks skolās un augstskolās, kad jaunieši saskaras ar paaugstinātu slodzi un īstermiņa stresu. 
Tomēr stress jauniešu vidū nav tikai sezonāla parādība un kopumā visaugstākais stresa rādītājs ir tieši jauniešu vidū – 77% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

“Stress var izpausties arī kā trauksme, miega traucējumi, nogurums, grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus, kas tālāk var novest līdz fiziskiem simptomiem, kā, piemēram, galvassāpēm, sirdsklauvēm un muskuļu saspringuma. Šādos gadījumos pirmā lieta – atcerēties par sabalansētu uzturu, fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu. Ja šīs lietas nepalīdz un tomēr nākas izjust stresu ilgtermiņā, ir jālieto B grupas vitamīni, magnijs, dažādi ārstniecības augi, kas palīdz nomierināties, piemēram, balderjāņi. Savukārt, ja stresi ir pārāk ilgstoši un izpaužas arī kā panikas lēkmes, tad obligāti jāvērš pie ārsta vai jākonsultējas ar farmaceitu,” Skonto mediju grupai pastāstīja “EUROAPTIEKA” Farmācijas kvalitātes vadītāja Loreta Rutkovska, kura arī atgādina par stresa apstākļos izmantotām īsām pauzēm, kas palīdz atjaunot koncentrēšanās spējas. Tāpat svarīga ir laicīga plānošana, lai izvairītos no pēdējā brīža pārslodzes.

Dati liecina, ka ar katru vecumgrupu stresa un nervozitātes ietekme pakāpeniski samazinās – starp 60–74 gadus veciem respondentiem to norādījuši vien 34%, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn (56%). Reģionāli visaugstākie rādītāji novērojami Vidzemē (58%) un Rīgā (57%), savukārt Zemgalē – 48% gadījumu.

“Bieži vien cilvēki nepievērš uzmanību pirmajiem signāliem – nogurumam vai koncentrēšanās grūtībām, taču tie var liecināt par nervu sistēmas pārslodzi,” uzsver farmaceite, piebilstot, ka ilgstošs stress var ietekmēt organisma spēju atjaunoties un vājināt imunitāti.

Viņa skaidro, ka īstermiņa stress var palīdzēt mobilizēties, savukārt ilgstošs stress nepāriet arī pēc atpūtas un ietekmē gan fizisko, gan emocionālo stāvokli. Tas ietekmē arī smadzeņu darbību – kļūst grūtāk iegaumēt informāciju, noturēt uzmanību, pieaug kļūdu risks un pasliktinās lēmumu pieņemšana.

Tāpēc īpaši svarīgi ir savlaicīgi parūpēties par savu pašsajūtu. Miegs nav tikai atpūta – tas ir aktīvs process smadzenēm, kura laikā nostiprinās atmiņa un stabilizējas emocionālie procesi.