Latvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu "drošības spilvens", liecina SEB bankas aptaujas dati. 

Kā sākt veidot savu “drošības spilvenu” to intervijā Skonto mediju grupai pastāstīja SEB bankas Finanšu pratībsa mentore Linda Šablinska:

“Tam vajadzētu būt 3-6 mēnešu izdevumu apmērā. Tad ar šo “drošības spilvenu” kādu laiku varētu iztikt īpaši neietekmējot savu dzīves kvalitāti un apstākļus. Lai sāktu veidot drošības spilvenu, es teiktu, ka pirmais ir vispār apzināties un pārskatīt savus tēriņus. Saprast kur nauda pazūd, kam mēs īsti tērējam un kur mēs varētu sākt ietaupīt. Veids, kā visefektīvāk varētu sākt veidot uzkrājumus ir vispirms samaksāt sev. Tas nozīmē to, ka katru reizi, kad mums ienāk alga vai kāds cits ienākums mēs daļu uzreiz novirzām “drošības spilvenam”.” 

Eksperte skaidro, ka summa ko novirzīt finanšu “drosības spilvenam” varētu būt 10% no ienākumiem, bet gadījumā ja šī summa šķiet par lielu, tad var sākt kaut vai ar 10 eiro mēnesī. 

Ja salīdzina Baltijas iedzīvotāju finanšu uzkrājumus nebaltām dienām, tad aptauja parāda, ka Lietuvā situācija ir mazliet labāka, tur bez uzkrājumiem dzīvo 23% respondentu. Savukārt Igaunijā finanšu "drošības spilvens" nav izveidots katram piektajam iedzīvotajam.

Pēc aptaujas datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi, tos tur parastajā norēķinu kontā, bet apmēram trešdaļa norādījusi, ka glabā uzkrājumu skaidrā naudā.