Vēsturiskās muižas - jauns biznesa potenciāls tūrismā

Šogad Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotajā Vēsturisko parku un dārzu dienā, kas notiks 4. un 5. jūlijā, īpaša uzmanība tiek veltīta tējas tematikai, kas vēsturiski muižās kalpojusi gan medicīniskiem nolūkiem, gan kā elitārs statusa apliecinājums.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs intervijā ar Skonto mediju grupu (SMG) dalās redzējumā par muižu kultūras attīstību, sabiedrības augošo interesi un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jaunie muižu saimnieki.

Kā intervijā SMG norāda Roberts Grinbergs, tējas tēma šī gada Parku un dārzu dienām nav izvēlēta nejauši. Muižu parki un dārzi vienmēr ir bijuši bagāti ar augiem, kas izmantojami tējas pagatavošanai, turklāt muižnieki savulaik labprāt demonstrējuši savu izsmalcinātību, cienājot viesus: "Šogad esam izvēlējušies tematiku tieši tēju, jo attiecīgi tas ir saistīts ar to, ka gan vēsturiskajos muižu parkos un dārzos ir iespējams saplūkt tējai nepieciešamās zāles, gan arī tas ir kā tāds jau elitārs apliecinājums muižas statusam – cienāt savus viesus ar smalku, vasarā pat ar auksto tēju vai veldzējošu, karstu tēju."

Augošā interese par vēsturisko mantojumu

Pēdējos gados Latvijā vērojama tendence, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas iegādāties un atjaunot vēsturiskos īpašumus, pat ja tie sākotnēji ir kritiskā stāvoklī. SMG Grinbergs apstiprina, ka interesentu loks kultūras mantojuma saglabāšanā stabili palielinās: "Cilvēki mūsdienās pamana tajās vēsturiskajās ēkās arī tādu tūrisma, uzņēmējdarbības potenciālu. Un līdz ar to tad viņi pieņem to kā savu jaunu dzīves izaicinājumu, veltīt savu brīvo laiku vai pat arī profesionālās dzīves daļu tieši šo kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai un sakārtošanai."

Asociācijas prezidents sarunā ar SMG uzsver, ka šāds solis prasa milzīgu pacietību, jo muižas atjaunošana nav dažu gadu jautājums – tas ir vesela mūža darbs, kura mērķis bieži vien ir nodot sakārtotu īpašumu nākamajām paaudzēm.

Kas ir jaunie muižu saimnieki?

Raksturojot cilvēkus, kuri izšķiras par labu vēsturiska grausta iegādei, Roberts Grinbergs intervijā SMG atklāj, ka asociācija arvien biežāk saņem zvanus no interesentiem, kuri jau nākamajā dienā plāno piedalīties izsolēs vai vērsties bankā pēc kredīta. Lielākoties tie ir pilsētnieki, kuri vēlas pārmaiņas: "Tie galvenokārt ir kādi cilvēki, kas ir pavadījuši lielāko dzīves daļu pilsētās un kam ir veidojušies kaut kādi nelieli uzkrājumi vai lielāki jau uzkrājumi, kas vēlas savu dzīvi attiecīgi saistīt ar kultūras mantojumu un tajā ieguldīt, un atstāt kaut ko pēc sevis paliekošu." Īpaši aktīvas šajā ziņā ir jaunās ģimenes ar bērniem, kuras tiecas pēc dzīves dabas tuvumā.

No entuziasma līdz jauniem sadarbības modeļiem

Sākotnējais milzīgais entuziasms pēc pāris gadiem noplok, saskaroties ar reālajiem darba apjomiem. Roberts Grinbergs intervijā SMG neslēpj, ka šādi brīži mēdz būt smagi: "Iegādājoties īpašumu, sākumā ar milzu entuziasmu un enerģiju ķeras tam klāt, lai to atjaunotu, un kādā brīdī varbūt arī pagurst jau pēc pāris gadiem. Un, saprotot, ka viens nav cīnītājs, tad tajā brīdī meklē sev palīgā kādus draugus, radus vai kolēģus, domubiedrus, kas varētu nākt palīgā sakārtot un atjaunot šo milzīgo māju."

Mūsdienās vēsturiskās muižas kalpo nevis kā vienas ģimenes privātās vasaras rezidences, bet gan tiek attīstītas tūrisma un uzņēmējdarbības vajadzībām. Tāpēc arvien populārāki kļūst dažādi sadarbības modeļi, kuros muižu saimnieki apvieno spēkus ar domubiedriem un investoriem, lai kopīgiem spēkiem glābtu un dotu jaunu dzīvību Latvijas kultūrvēsturiskajām pērlēm.