Top mūsdienu Sēlijas kultūras kanons

Administratīvi teritoriālā reforma, attālināšanās no varas, tāla pašvaldības centru atrašanās no lauku apdzīvotām vietām - šis kopums ir licis Sēlijas iedzīvotājiem pašorganizēties un uzlabot dzīves kvalitāti laukos, tāpēc radusies ideja par mūsdienu Sēlijas kultūras kanona izveidi, to intervijā Skonto mediju grupai (SMG) pastastīja kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais.

“Kanonu veido 9 sadaļas, tāpat kā tas ir Latvijas Nacionālajā kultūras kanonā. Sadaļām var iesniegt savas vērtības gan atbildot anketā uz jau sagatavotiem jautājumiem, gan iesniedzot pašiem savus priekšlikumus. Piemēram, tie ir Sēlijas literāti kurus var atzīmēt, kuri sasitās ar Sēliju vai kuri lieterārie darbi ir vēstījuši par Sēlijas dzīvi. Tās ir arī Sēlijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, gan materiālās vērtības, piemēram celtniecība, arhitektūra, kulinārais mantojums. Arī mūsdienu procesi, kas ir ļoti nozīmīgi, jo Sēlija ir tā vēsturiskā zeme, kuras identitāte veidojas tieši šobrīd un to veido mūsdienu cilvēki,” tā kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais.

Iedzīvotāji aicināti domāt ne tikai par jau pazīstamām un stabilām vērtībām, bet arī mūsdienu notikumiem un personībām.

Savas vērtības, aizpildot tiešsaistes anketu, var pieteikt līdz 1. februārim. Noteiktās vērtības veidos Sēlijas kultūras kanona sarakstu, bet sabiedrībai tas tiks prezentēts Sēlijas Nevalstisko organizāciju forumā rudenī.

Foto: Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””