Pēc lielā salā gūtiem apsaldējumiem, mediķi veikuši jau vairākas amputācijas
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centrā šī gada janvārī palīdzība sniegta jau 21 pacientam ar nopietniem apsaldējumiem, un 13 gadījumos bijusi nepieciešama apsaldēto ķermeņa daļu amputācija. Šajā ziemas sezonā ārsti novēro satraucošu tendenci – apsaldējumus arvien biežāk gūst vientuļie seniori, kuri ilgstoši uzturas neapkurinātās telpās, to intervijā Skonto mediju grupai (SMG) apstiprināja Austrumu slimnīcas Valsts Apdegumu centra vadītājs traumatologs kombustiologs Sergejs Smirnovs.
“Nu, sākumā nenovērtē to stāvokli. Sākumā, vispār pirmajā dienā, tikko apsaldējums ir gūts, pacientus nejūt, ka viņiem sāp kaut kas. Un parasti kādā ceturtā vai piektā dienā, kad kājas vai rokas pirksts paliek violetas krāsas, tad nu gan steidz pēc palīdzības. Cilvēkam slikta apasiņošana, viņam ir hroniskas slimības, tad, protams, viņam tas audu bojājums ir daudz dziļāks. Līdz ar to operācijas jau mēs veicam amputācijas līmenī. Mums brīvdienās iestājās viena kundze, kura bija it kā saģērbusies, bet nu tur bija 10 grādu istabā. Apasiņošana slikta cilvēkam. Lūk, tā ir tā ilgstošā atrašanās, ja,” tā sarunā ar SMG sacīja Austrumu slimnīcas Valsts Apdegumu centra vadītājs traumatologs kombustiologs Sergejs Smirnovs.
Ārsts skaidro, ka joprojām liela daļa pacientu ar apsaldējumiem slimnīcā nonāk pēc būšanas ārā, lielos mīnusos, būdami alkohola reibumā.
“Lielākā daļa ir alkohola reibumā dabūjuši, ja. Līdz ar to viņi nenovērtē kritiski savu stāvokli uz noteiktu brīdi. Nu un arī kategorija mums ir, arī šogad diezgan daudz cilvēku, kuri ir ilgstoši atradušies nekurinātās telpās. Veci, vientuļi cilvēki,” stāsta Sergejs Smirnovs
Viņš aicina biežāk sazināties ar saviem tuviniekiem, īpaši senioriem, kas dzīvo vieni, un apsaldējumu gadījumā nekavējoties meklēt mediķu palīdzību. Bet ejot ārā, kārtīgi apģērbties, lai nebūtu nekas spiedošs. Rokās jābūt cimdiem, galvā cepurei, it īpaši tagad, kad ārā ir mīnus divdesmit.
