Lāču monitorings ir investīcija iedzīvotāju drošībā un konfliktsituāciju risināšanā
Sabiedrībā izskanot jautājumiem par Dabas aizsardzības pārvaldes izsludināto iepirkumu “Lāču monitorings 2026.–2028. gadam”, pārvaldē skaidro, ka lāču monitorings ir investīcija iedzīvotāju drošībā.
Kā intervijā Skonto mediju grupai (SMG) pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, uzticamu un zinātniski pamatotu datu iegūšana ir vienīgais veids, kā ļaut valstij operatīvi rīkoties konfliktsituācijās.
“Ja mēs gribam pieņemt jaunus lēmumus vai kaut kādas izmaiņas likumdošanā, tad mums visi šie te dati ir vajadzīgi, lai mēs varētu pamatot. Tā kā lāču skaits palielinās, nu jau vairs nav tikai Vidzemē un Latgalē, nu jau arī Kurzemē vairāk tiek sastopami lāči, kā arī pieaug to gadījumu skaits, kad lāči nodara postījumus lauksaimniecībā, biškopībā, tad mums ir svarīgi arī pēc iespējas vairāk ievākt ģenētisko materiālu un veikt analīzes gan no postījumu vietām, gan no novērojumu vietām, lai mēs saprastu, kuri ir tie problemātiskie dzīvnieki, kuri tuvākajā laikā no populācijas būtu jāizņem,” norāda G. Strode.
Viņa arī norāda, ka ģenētisko datu ievākšana un regulāra monitoringa veikšana ir nozīmīga arī Latvijas starptautisko saistību un Eiropas Savienības prasību izpildei.
Pārvalde saprot sabiedrības interesi par iepirkuma izmaksām un uzskata, ka ir svarīgi skaidrot, kādi darbi tajā ietverti un kāpēc tie ir nepieciešami. 2025. gadā veiktā monitoringa dati apliecina 190 Latvijā mītošus lāčus. Aplēses rāda, ka turpmākajos gados lāču populācija turpinās pieaugt, turklāt lāči no austrumu reģioniem sāk izplatīties arī rietumu virzienā. Tāpēc jaunajā periodā jānodrošina būtiski lielāks lauka apsekojumu un ģenētisko analīžu apjoms. Paredzētais iepirkums trīs gadu periodam ir 180 000 eiro apmērā un ietvers visaptverošu brūno lāču monitoringu visā Latvijā, apvienojot DNS saturošu paraugu ievākšanu, ģenētiskās analīzes, telpisko datu analīzi, lauka novērojumus un iedzīvotāju ziņojumus.
