Ekonomists: Ja augstās naftas cenas saglabāsies, Baltijā inflācijas spiediens būs spēcīgāks nekā eirozonā

Ģeopolitiskās spriedzes dēļ atkal pieaugot naftas cenām, īstermiņā bažām par strauju inflācijas kāpumu Baltijā nav pamata. Tomēr, ja augstas cenas saglabāsies vairākus mēnešus, Baltijas valstis spiedienu izjutīs spēcīgāk nekā eirozona kopumā, brīdina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

ASV un Irānas spriedzes saasināšanās dēļ "Brent" jēlnaftas cena īsā laikā pieaugusi no 70 līdz 90 dolāriem par barelu. Purgailis uzsver, ka izšķirošais faktors būs tas, cik ilgi šāds cenu līmenis noturēsies.

"Vienas dienas cenu lēciens ātri izzūd, savukārt vairākus mēnešus noturīgi augstas cenas pakāpeniski ietekmē visu ekonomiku," skaidro ekonomists.

Naftas sadārdzinājums inflāciju ietekmē divējādi:

Tiešā ietekme: uzreiz sadārdzinās degviela, transports un apkure. Baltijā visjutīgākā pret to ir Lietuva, kur degviela veido gandrīz 6% no patēriņa groza, Latvijā tie ir aptuveni 4%, bet Igaunijā — 3,7%.

Netiešā ietekme: augstākas enerģijas un transporta izmaksas ar laiku pakāpeniski tiek pārnestas uz citu preču un pakalpojumu cenām, palielinot pamatinflāciju, ko vēlāk apturēt ir daudz grūtāk.
Iespējamie scenāriji

Ja naftas cena divus mēnešus noturētos ap 85 USD par barelu: Eirozonā inflācija pirmajā gadā pieaugtu par 0,57 procentpunktiem. Baltijā ietekme būtu nedaudz lielāka — Lietuvā tā pieaugtu par 0,82, Latvijā par 0,66, bet Igaunijā par 0,6 procentpunktiem.

Ja cena sasniegtu 100 USD par barelu: Konfliktam saasinoties un ilgstoši saglabājoties šādai cenai, inflācijas spiediena ietekme būtu jau aptuveni 1,5 reizes lielāka.