Eksperts: ASV triecieni Irānai apdraud Rietumu sabiedroto drošību Tuvajos Austrumos
ASV triecieni Irānai samazina diplomātijas iespējas un apdraud Rietumu sabiedroto drošību Tuvajos Austrumos, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Pētnieks klāstīja, ka Irāna ir veikusi triecienus pa ASV karabāzēm un sabiedroto civilās infrastruktūras objektiem, tostarp lidostām un ostām, kas ir svarīgas piegādes artērijas ne tikai ASV un Eiropai, bet arī Ķīnai, un tas starptautiskajos tirgos radīs sekas, ko izjutīs ikviens.
Eksperts uzsvēra, ka iespēja konfliktu apturēt maksimāli īsā laikā ir ļoti maza, jo ASV un Izraēla ir spiestas rūpēties par savu un sabiedroto drošību, savukārt Irāna, lai arī divreiz mēģinājusi jautājumu risināt diplomātiski, no ASV un Izraēlas vienmēr saņēmusi militāru atbildi. Militārā eskalācija arī pastiprina Irānas radikālās sabiedrības daļas nostāju, kas arvien aktīvāk sāk skandēt tādas frāzes kā "Nāvi ASV!", bet teokrātiskā režīma opozīcija sastopas ar lielākiem represiju draudiem, skaidroja Šrāders.
Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja ASV izšķirtos par scenāriju "zābaki uz zemes" Irānā, būtu nopietni apdraudēta arī Eiropas drošība, jo ASV būtu spiestas pārvietot militāros resursus no Eiropas un Klusā okeāna reģiona uz Tuvajiem Austrumiem, un tādā gadījumā no drošības deficīta ciestu arī Taivāna, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija un Eiropa.
Analizējot konflikta vēsturisko kontekstu, pētnieks atgādināja, ka tā sauktais "Twilight War" jeb "Krēslas karš" starp ASV un Irānu sākās 1953. gadā, kad Lielbritānijas un ASV specdienesti ar politiskajiem līdzekļiem no varas atstādināja populāro Irānas premjerministru Mohamadu Mosadeku, tā vietā pie varas nonāca ASV lojālā Pahlavi dinastija, kas valdīja līdz 1979. gadam, kad Irānas revolūcijas laikā varu pārņēma teokrātiskais un konservatīvais režīms, kura lielākais ienaidnieks bija ASV un Rietumu sabiedrotie.
