Dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā 9. klašu skolēniem vidējais vērtējums bijis tikai 45%

Pērn 9. klašu skolēniem dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā labāk veicies uzdevumos, kuros bija jādemonstrē zināšanas un izpratne, bet grūtāk prasmju uzdevumos, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) apkopotā informācija.

Skolēni dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā vidēji ieguvuši 44,8%. Vidējais vērtējums dabaszinātnēs pērn bijis pārliecinoši sliktākais starp lielajiem pārbaudes darbiem, kas bija jākārto pamatskolas beidzējiem. Salīdzinoši latviešu valodas centralizētajā eksāmenā 9. klašu beidzēju sniegums vidēji sasniedza 56,2%, matemātikas eksāmenā - 54,8%, bet angļu valodas monitoringa darbā - 70%.

Dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā zināšanu un izpratnes daļā vidējais rezultāts bija 56,8%, savukārt prasmju daļā - 35,7%. Vēl izteiktāka atšķirība redzama, vērtējot skolēnu sniegumu dažādās pratības dimensijās. Vislabākais rezultāts bija kategorijā "zina un lieto" (54,7%), bet viszemākais - "analītiski spriež" (29,2%).

Trīs dabaszinātņu jomās rezultāti bija samērā līdzīgi - bioloģijā skolēni vidēji ieguvuši 49,5%, fizikā - 43,6%, bet ķīmijā - 42,3%.

Dati par rezultātu atšķirībām starp vispārizglītojošajām skolām un valsts ģimnāzijām šobrīd nav pieejami, apgalvo VIAA.