Aptauja: Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju no partneriem slēpj savus patiesos tēriņus

Nesen veiktā "SEB bankas" aptauja atklājusi satraucošu tendenci partnerattiecībās – aptuveni 41% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir slēpuši kādu pirkumu vai nosaukuši mazāku summu, nekā patiesībā iztērējuši.

Par finanšu slēpšanas iemesliem un to, kā veidot veselīgu ģimenes budžetu, intervijā "Skonto mediju grupai" (SMG) stāsta SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.

Kā norāda eksperte L. Šablinska, šādu noslēpumu pamatā visbiežāk ir atšķirīgi partneru uzskati par naudas izlietojumu – to kā galveno iemeslu minējuši 26% jeb katrs ceturtais aptaujātais. Starp citiem izplatītākajiem iemesliem iedzīvotāji minējuši bailes no strīda (18%), uzticēšanās trūkumu attiecībās (14%), kā arī spontānus pirkumus, kurus vēlāk paši mēdz nožēlot (13%). Savukārt aptuveni katrs desmitais (12%) uzskata, ka pirkumu vērtības noklusēšana palīdz saglabāt personīgo finansiālo neatkarību.

Ko visbiežāk cenšamies noklusēt?

Aptaujas dati liecina, ka spontānie pirkumi, kurus partneri izvēlas noslēpt, visbiežāk ir amplitūdā no 21 līdz 50 eiro. Tomēr gala lēmums par finansēm melot vai klusēt ir cieši saistīts ar to, kas tieši tiek iegādāts.

Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto uzskata, ka visbiežāk no otrās puses tiek slēpti tēriņi azartspēlēm vai citiem augsta riska naudas tērēšanas veidiem. Tāpat daudzi slēpj patiesās hobiju un izklaides izmaksas (34%), kā arī tēriņus par dāvanām vai citiem pārsteigumiem (31%). 

Interesanti, ka pretēji sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem, skaistumkopšanas procedūru slēpšanu minējuši vien 23%, bet tēriņus par apģērbu, apaviem un aksesuāriem – 20% respondentu.

Jaunieši kļūst atklātāki

Pētījumā iezīmējas arī pozitīva tendence paaudžu griezumā. Proti, jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir daudz atvērtāki sarunām par naudu nekā vecākās paaudzes.

Linda Šablinska stāsta: "Tas var nozīmēt arī sava veida tādu kā kultūrvēsturisko mantojumu. Mūsu vecākajām paaudzēm nauda bieži vien ir bijusi tāda ļoti privāta vai tabu tēma, par kuru ģimenē daudz nerunāja. Savukārt jaunieši, kas aug jau mūsdienu apstākļos, un, kā redzam, arī sabiedrībā mēs daudz aktuālāk un aktīvāk runājam par naudas tēmām. Šādā vidē augot, [jaunieši] daudz atklātāk apspriež gan tēriņus, gan ieņēmumus, gan arī savus mērķus."

Kā izvairīties no finanšu noslēpumiem attiecībās?

Lai novērstu konfliktus un finansiālu neuzticību, SEB bankas finanšu pratības mentore iesaka sarunas par naudu uztvert kā pašsaprotamu attiecību sastāvdaļu, kurā jau no mazotnes vērts iesaistīt arī bērnus. Tāpat pāriem ir svarīgi laikus vienoties par skaidriem kopdzīves noteikumiem.

"Svarīgi laicīgi arī pārim vienoties par skaidriem noteikumiem. Piemēram, varbūt, ka līdz kādai summai katrs partneris var pieņemt finanšu lēmumus patstāvīgi vai no kādas summas pirkumi būtu jāizrunā kopā. Tikpat būtiski ir arī vienoties par ikdienas ģimenes finansēm, piemēram, kā tiek segti izdevumi par mājokli, komunālajiem maksājumiem, pārtiku, arī bērnu vajadzībām vai pulciņiem. Un vienlaikus nevajadzētu arī aizmirst noteikt par regulāru uzkrājumu veidošanu, jo tā arī ir ļoti svarīga ģimenes finanšu drošības daļa," uzsver L. Šablinska.

Mentore secina, ka regulāras (piemēram, reizi mēnesī) un atklātas sarunas par budžetu palīdzēs izvairīties no lielākām problēmām nākotnē: "Jo vieglāk pāris vispār spēj runāt par naudu ikdienā, jo mazāka arī iespēja, ka kāds jutīs nepieciešamību vēlāk slēpt savus tēriņus. Svarīgākais ir nevis kontrolēt vienam otru, bet vienoties par kopīgiem finanšu noteikumiem."