Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības paplašināšana Satversmes tiesas procesā
Satversmes tiesas pamatfunkcija – tiesas spriešana – nav izolēta un iet līdzi laikam ar daudziem citiem savstarpēji saskanīgiem tiesiskajiem aspektiem, par kuriem tiesa tur rūpi, lai allaž varētu tiesas procesu īstenot iespējami efektīvi. Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā ir nozīmīgs solis šīs efektivitātes un tiesiskuma stiprināšanā.
“No 1. jūnija sociāli mazāk aizsargātām personām būs vieglāk saņemt valsts apmaksātu jurdisko palīdzību, ja viņas vēlas vērsties Satversmes tiesā.Tas ir svarīgi tāpēc, ka Satversmes tiesa izskata jautājumus par cilvēku pamatiesībām. Šī palīdzība pienāksies trūcīgām vai maznodrošinātām personām un tām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Tās ir sociālās aprūpes iestādēs vai ieslodzījumu vietās esošas personas, kā arī cilvēki, kuri pēkšņi nonākuši smagā materiālā situācijā kādas stihijas, nelaimes gadījuma vai citu no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ. Līdz ar to šo personu grupa patiešām ir mērķēta.
Cilvēkam pašam būs jāiesniedz pieprasījums Tiesu administrācijā, kas noformēts specializētā veidlapā. Tālāk jau iesaistās pati Tiesu administrācija, tiek nozīmēti advokāti, kuri izvērtē vai varētu būt izredzes vērsties Satversmes tiesā vai tomēr nav.
Ja nav, tad tiek sagatavots atzinums, ka nav lietderīgi vērsties Satversmes tiesā. Ja tomēr ir, tad jau advokāts šīs personas vārdā sagatavo konstitucionālo sūdzību un iesniedz to Satversmes tiesā un pārstāv šo personu Satversmes tiesas procesā līdz pat lietas izskatīšanas noslēgumam.
Tas nozīmē, ka valsts nodrošina cilvēkam advokātu un pieeja kļuvusi atvieglotāka un daudz saprotamāka, un šajos juridiskajos labirintos pašam cilvēkam nemaz nav jāiesaistās tik ļoti, kā tas bijis varbūt sākotnējā stadijā, kad valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība vispār Satversmes tiesas procesā tika izveidota. Un attiecīgi cilvēkam, kurš nonācis šajās grūtībās, nebūs vienam jāiziet cauri sarežģītajiem procesiem. Tātad valsts viņam palīdz, tiek nozīmēts advokāts, un advokāts jau kā kvalificēts juridiskās palīdzības sniedzējs saprot Satversms tiesas procesu, prot rīkoties un zina kā varbūt nevajag rīkoties.
Valstij ir jāveido sabiedrība, stiprinot tās uzticēšanos, lai mazāk veidotos sociāli atstumtas grupas, kuras nejūtas piederīgas valstij,” SMG pastāstīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Jaunā kārtība un tās mehānisms
Sadarbībā starp Tieslietu ministriju, Satversmes tiesu, Tiesu administrāciju un Latvijas Zvērinātu advokātu padomi tika ieguldīts liels darbs tiesiskā regulējuma sakārtošanai. Pieņemtās izmaiņas paredz pilnībā mainīt palīdzības sniegšanas loģiku:
· Advokātu iesaiste no pirmā brīža: Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas procesā jau no paša sākuma tiek iesaistīti zvērināti advokāti.
· Izredžu izvērtēšana: Advokāts jau sākotnēji noskaidro, vai iespējamā pamattiesību aizskāruma gadījumā ir saskatāmas izredzes uz labvēlīgu lietas iznākumu Satversmes tiesā.
· Atbrīvošana no sloga: Persona ir pilnībā atbrīvota no pienākuma pirms palīdzības pieprasīšanas pašai saviem, reizēm pavisam mazkvalificētiem spēkiem vērsties Satversmes tiesā.
Palīdzības saņemšanas kritēriji
Lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izmantoti mērķtiecīgi, juridiskā palīdzība konstitucionālās sūdzības sagatavošanai tiek piešķirta, ja:
1. Risināmais jautājums ietilpst Satversmes tiesas kompetencē;
2. Persona ir izmantojusi visus citus vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus;
3. Persona spēj skaidri izklāstīt lietas faktiskos apstākļus un pamatot savu Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.
Stingrāka kvalitātes uzraudzība
Līdztekus procesa atvieglošanai likumā ir nostiprināta stingrāka kontrole pār juridiskās palīdzības sniedzējiem. Tiek paaugstinātas prasības viņu reputācijai un paplašinātas iespējas pārbaudīt pakalpojumu sniedzēju profesionālo pieredzi, sodāmību vai administratīvos pārkāpumus, garantējot augstu sniegtā atbalsta kvalitāti.
