14. jūnijā apritēs 85 gadi kopš 1941.gada deportācijām

Svētdien, 14. jūnijā, apritēs 85 gadi kopš vienas no melnākajām lappusēm Latvijas vēsturē – dienas, kad 1941. gadā padomju okupācijas režīms no Latvijas deportēja vairāk nekā 15 000 tās pilsoņu.

Kāda ir šo traģisko notikumu nozīme šodien, un kāpēc mums ir tik svarīgi ne vien pieminēt, bet arī nodot šo stāstu tālāk nākamajām paaudzēm? Intervijā Skonto mediju grupai (SMG) pārdomās dalās vēsturnieks Gatis Krūmiņš.

Trīs okupācijas elementi, kas redzami arī šodien

Vēsturnieks uzsver, ka pirmais okupācijas gads savu kulmināciju sasniedza tieši ar masveida deportācijām, un šajā traģēdijā ir saskatāmi trīs galvenie elementi, kas spilgti parāda totalitāro režīmu dabu. Turklāt tie joprojām ir aktuāli, vērojot Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

Vēsturneieka ieskatā tas ir imperiālisms, jeb tieksme paplašināt ietekmi un ar varu sagrābt citu valstu teritorijas. Tas ir koloniālisms ar mērķi pakļaut iedzīvotājus un izlaupīt viņu zemi. Un treškārt totalitārisms ar pārvaldes formu, kurā tiek fiziski iznīcināti visi tie cilvēki, kurus režīms neuzskata par sev „lietderīgiem”.

“Mēs pēc mūsu vēstures piemēra redzam, kas notiek, ja šādās civilizētās, attīstītās un miermīlīgās valstīs nonāk briesmīgi režīmi no citām valstīm,” SMG norāda vēsturnieks.

Pēc vēsturnieka paustā, Krievijas Federācijā kā PSRS mantiniecē domāšana lielā mērā nav mainījusies – imperiālisma, koloniālisma un totalitārisma iezīmes tur ir saglabājušās joprojām. 

Gatis Krūmiņš uzsver, ka galvenā mācība, ko mums māca vēsture, ir pastāvīga modrība un gatavība aizstāvēties.

“Mums ir jābūt gataviem pretoties ar visiem iespējamiem līdzekļiem.Mums ir cieši jāsadarbojas ar tuvākajām kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar tādiem pašiem drošības apdraudējumiem. Jo mēs būsim gatavāki pretoties, jo mazāk iespējams, ka kaut kas tāds kādreiz atkārtosies,” intervijā SMG secina vēsturnieks Gatis Krūmiņš.

Svētdien, 14. jūnijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, visā Latvijā un vairākās vietās Rīgā norisināsies atceres brīži un piemiņas pasākumi. 

Svētdien pus desmitos rītā piemiņas pasākums notiks pie dzelzceļa stacijas "Šķirotava". Vēlāk plkst. 11 piemiņas pasākums notiks pie memoriāla "Vēstures taktīla". Bet Latviešu strēlnieku laukumā uz lielformāta ekrāna visas dienas garumā tiks translēti 1941. gada 14. jūnijā deportēto videoliecības no Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma.

Rīgas pilī 14. jūnijā plkst. 10 Valsts prezidents tiksies ar represētajiem - 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem.