Apsekojot vasarāju laukus pirms Jāņiem,  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) augkopības speciālisti atzīmē, ka būtisku ietekmi uz ražas potenciālu atstājis atšķirīgais siltuma un mitruma nodrošinājums reģionos. Augu attīstību ietekmēja vēsais maijs, kas bija vēsākais šajā gadsimtā, kā arī salnas. Laiks bija lietains un daudzviet tika pārsniegtas maija nokrišņu daudzuma normas, tostarp Madonas pusē pat trīs reizes, kā arī augsts nokrišņu līmenis saglabājās jūnijā.

LLKC Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra atklāja, ka Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet Vidzemē un Latgalē lauki ir būtiski applūduši un situācija ir slikta.

LLKC skaidro, ka vasarāju graudaugiem Vidzemes un Latgales reģionos ekstremāli lielais mitrums rada gaisa trūkumu augu saknēm, kā rezultātā augi dzeltē, nenotiek optimāla auga barības vielu uzņemšana un krītas iespējamais ražas potenciāls. Pārmitrie lauki arī neļauj veikt augu kopšanas darbus un paliek neierobežotas nezāles, kuras konkurē ar kultūraugiem pēc barības vielām. Tāpat mitruma dēļ attīstās augu slimības, tostarp kviešos galvenokārt novērojama lapu pelēkplankumainība un dzeltenplankumainība, bet miežos - tīklplankumainība.

Latvijas austrumu daļā pēc nokrišņiem ūdens krājās uz laukiem un zemākajās ieplakās. Ilgstošo lietavu rezultātā applūdušās platības daļas nav apsētas vai apstādītas, kā arī iesētie zirņi un pupas vietām ir mitrumā sapuvušas, vai sēkla izskalota. Savukārt vasaras rapši pārmitros laukos izstīdz un mitrums traucē ierobežot kaitēkļus.